Search
|
Est
Back to top

Greek proper names in ancient-literature textbooks on the example of Baltic countries

Keywords: history of translation, proper names, ancient literature, domestication, foreignization

In studying the history of translation, it is important to pay attention not only to the focal questions such as who translated, what was translated, or how it was translated, but also to some narrower issues, such as for example the rendering of puns, culture-specific items, terms, and proper names. Proper names are often more than just simple carriers of orthographic norms: they can also be signs of an era, expressing the dominant tendencies in culture and/or ideology.

The purpose of this paper is to compare the history of rendering Greek proper names in three countries with a similar fate – Latvia, Lithuania and Estonia. In order to limit down the vast material, literature textbooks were chosen as the  object of research, as these are professional and well thought out works having a considerable role in popularizing the name forms.

The study reveals that the history of orthography of ancient proper names in the three Baltic states reveals similar evolutionary patterns: (1) a period of diversity and lack of system; (2) the beginning of establishing the norms; (3) the Soviet period, when republican standards were questioned; 4) the period of regained independence, when the standards of rendering ancient proper names are again revised. The standardization is not yet complete in any of the three Baltic states; even if the general standards have been formulated, there is still a number of issues which are yet to be solved, such as for example Greek names in the Latin context, the titles of ancient works, place names, and dilemmas between accuracy and tradition.

 

Līva Bodniece (b. 1987), MA, Riga Stradiņš University, Guest Lecturer, liva.bodniece@lu.lv

Audronė Kučinskienė (b. 1964), PhD, Vilnius University, Department of Classical Philology, Associate Professor, audronekucinskiene@hotmail.com

Maria-Kristiina Lotman (b. 1974), PhD, University of Tartu, Department of Classical Studies, Associate Professor, maria.lotman@ut.ee

 

References

Antikās literatūras antoloģija I 1951. Koost Rūdolfs Egle. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Antikās literatūras antoloģija II 1952. Koost Rūdolfs Egle. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Aischylos 1947 = Aischilas, Prikaltasis Prometėjas. Tlk Ričardas Mironas. Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla.

Č e r f a s a, Lija, F o m i n a, Tamāra 1968. Antīkās literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne.

D i l y t ė, Dalia 1998. Antikinė literatūra. Vilnius: Jošara.

D u m č i u s, Jonas 1958. Antikiniai tikriniai vardai lietuvių kalboje. Disertacija filologijos mokslų kandidato laipsniui įgyti. Vilnius [käsikiri].

F e l s b e r g s, Ernests 1922. Grieķu īpašvārdu pareizrakstība latviešu valodā. Rīga: Latvijas Universitātes izdevums.

F e r n a n d e s, Lincoln 2006. Translation of names in children’s fantasy literature: Bringing young reader into play. https://www.researchgate.net/publication/237246131_Translation_of_ Names_in_Children’s_Fantasy_Literature_Bringing_the_Young_Reader_into_Play_i (8. III 2017)

G a r a i s, Fricis 1930. Daži latviešu valodas jautājumi. Rīga: Autora izdevums.

H e r m a n s, Theo 1988. On translating proper names, with reference to De Witte and Max Havelaar. – Modern Dutch Studies. Essays in Honour of Professor Peter King on the Occasion of his Retirement. Toim Michael J. Wintle. London–Atlantic Highlands: The Athlone Press, lk 11–24.

Homeros 1937 = Homeras, Odisėja. Tlk J. Ralys. Toim Vladimiras Šilkarskis. Kaunas: Švietimo ministerijos KLK-jos leidinys.

Homeros 1943 = Homērs, Odiseja. Tlk Augusts Ģiezens. Rīga: Latviju grāmata.

Homeros 1948 = Homeras, Odisėja. Tlk Jeronimas Ralys. Vilnius: Valstybinė grožinės literatūros leidykla.

Horatius 1924–1936 = Horatius, Horātija dzejas. Tlk Kārlis Straubergs. Rīga: A. Gulbis.

K a a l e p, Ain 1961. „Keele ja Kirjanduse” ringküsitlusest. – Keel ja Kirjandus, nr 1, lk 41–46; nr 2, lk 109–115.

Ķ i ķ a u k a, Pēteris 1944. Grieķu literātūras vēsture. Rīga: Universitātes apgāds.

K l e i s, Richard 1964. Vana-Kreeka kirjanduse põhijooni. Tartu: Tartu Riiklik Ülikool.

K l e i s, Richard 1980. Antiikkirjanduse ajalugu. Kõrgkooli õpik filoloogia erialadel. Tallinn: Valgus.

Kreeka kirjanduse antoloogia 1964. Tallinn: Eesti Riiklik Kirjastus.

K u n 1959 = Nikolajs Kūns, Sengrieķu mīti un varoņteikas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

K u n 2016 = Nikolajs Kūns, Sengrieķu mīti un varoņteikas. Rīga: Jumava.

L a i z ā n s, Mārtiņš, L ā m s, Ojārs 2014. Sengrieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā: paražas vs. paraugs lingvistikas un poētikas aspektos. – Alīse Laua (1914–1994). In honorem. Toim Andra Kalnača, Ilze Lokmane, Inta Urbanoviča. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, lk 98–105.

Latiņu-latviešu vārdnīca 1955. Koost Klāra Veitmane, Lija Čerfasa, Henriks Novackis, Aleksejs Apīnis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

M i š u l i n a s, A. V. (koost) 1946. Senovės istorija. Kaunas: Valstybinė pedagoginės literatūros leidykla.

N u r m, Ernst 1958. Kreeka pärisnimede edasiandmisest eesti keeles. – Keele ja Kirjanduse Instituudi uurimused II. Tallinn: Eesti Riiklik Kirjastus, lk 43–52.

N u r m, Ernst, R a i e t, Erich, K i n d l a m, Magnus 1961. „Õigekeelsuse sõna­raamatu” arvustuste puhul. – Keel ja Kirjandus, nr 9, lk 553–565.

P l ā ķi s, Juris 1929. Svešvārdu izruna un rakstība latviešu valodā. – Izglītības ministrijas mēnešraksts 5, lk 477–480.

R a i e t, Erich 1966. Vabariikliku õigekeelsuse komisjoni otsuseid. – Keel ja Kirjandus, nr 3, lk 178.

Rooma kirjanduse antoloogia 1971. Koost Ain Kaalep, Ülo Torpats. Tallinn: Eesti Raamat.

R o o s, Ervin 1935. Ülevaade vana-kreeka kirjandusest. Tartu: Loodus.

R ū m n i e c e, Ilze 2009. Par grieķu īpašvārdiem un grēcismiem latviešu valodas vidē. – Antiquitas Viva 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, lk 147–156.

Sengrieķu literatūras antoloģija 1990. Koost Tamāra Fomina. Rīga: Zvaigzne.

Senās Romas literatūras antoloģija 1994. Koost Tamāra Fomina. Rīga: Zvaigzne.

S e r g e j e v a s, Vladimiras 1952. Senovės Graikijos istorija. Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.

S t r a u b e r g s, Kārlis (koost) 1922. Grieķu lirika. Rīga: Izglītības ministrijas izdevums.

S t r a u b e r g s, Kārlis 1936. Romiešu literātūra. Rīga: Valters un Rapa.

Z i e l i ń s k i, Tadeusz 1926–1927. Vana-kreeka kirjandus. Tlk Linda Metslang. Tartu: Eesti Kirjanduse Selts.

T a p l i n, Oliver (toim), ilmumas. Kirjandus Kreeka-Rooma maailmas. Tlk Kersti Unt, Janika Päll. Tartu: Tartu Ülikooli Kirjastus.

T r o n s k i, I. M. 1949. Antiikkirjanduse ajalugu. Tlk J. Kurfeldt, J. Semper. Tartu: Teaduslik Kirjandus.

T r o n s k i 1951, 1961 = Josifas Tronskis, Antikinės literatūros istorija. Tlk L. Valkūnas, J. Dumčius. Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.

T r o n s k i 1954 = Josifs Tronskis, Antikās literaturas vēsture. Tlk A. Ābele. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

V e c v a g a r s, Māris 2008. Sengrieķu-latviešu īpašvārdu vārdnīca. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts.

V e s k i, Johannes Voldemar 1961. Kreeka ja ladina sõnavara omavahelisest suhtumusest eesti keeles. – Keel ja Kirjandus, nr 1, lk 37–41.